Harijs :                                                                                                                                                                                                                                                                                          Ikdienā strādāju ar kokiem savā Meistardarbnīcā Alūksnē. Pētot un izzinot koksnes skaistumu, defektus-efektus, ne vien stumbra daļā, bet arī saknēs , zaros un galotnē. Vijos pa škiedrām un vērpjos pa gadskārtām. Vilina smalkumi , formas un plastika. Gan darba procesā, gan ārpus darbnīcas, fotogrāfēju tos saskatītos mazos brīnumus, kuriem pievēršās uzmanība. Ar prieku Esmu pievērsies Makro fotogrāfijai . Mana aizraušanās un azarts  dod gandarījumu par labu kadru.  Manuprāt-Ne vienmēr bildei jābūt asai un  saprotamai. Reizēm man, patīk iet pret vispārpieņemtībām , radot un rādot kompozīcijas , kurām nosaukums varētu būt @ ITKĀ@.  Man Patīk neizmainīts , dabisks kadrs , un vienlīdz patīk pārradīt un izmainīt bildi līdz nepazīšanai.  Ļaujos improvizētai rotaļai. Spontanitātei. Foto un video interesē no skolas gadiem. Toreiz tas bija hobijs un tagad arī vien ikdienišķa un neatkārtojama aizraušanās. Reizēm sanāk filmēt pašizgudrotus scenārijus , veidot īsfilmiņas . Reizēm ,vairākos tūkstošos atsevišķu kadru , saliekot tos paātrinātā filmiņā , ieraudzīt , kā aug sēne , kūst sniegpārsla , mainās formas. Mācos saskatīt un pievērst apziņu tam smalkajam vai šķietami lēnajam, ko cilvēka acs nesaredz. Mācos rāmi piedzīvot brīnumus. Caur fotokameras skatu meklētāju , esmu spiests tos atklāt un piefiksēt. Tā ir laime , ar Artu kopā , klusītēm iestaigāt jaunu stidziņu  fotogrāfijas  valstības bezgalības laukos. 

  Arta:

Esmu pateicīga Visumam par visu, kas noticis...., ja būtu bijis cits Visuma scenārijs, šis mirklis būtu citāds. Mirkļi, kuri ir, šobrīd man patīk... man patīk tas, ko es daru- gan darbs ar jauniešiem, gan kopā būšana ar bērniem un mazbērniem, gan adīšana. Nu jau kādu mirkli arī foto kamera ir manās rokās. Astoņu gadu brīvdienas bija kopā ar meitām trīnēm sportā - viņas volejbola un futbola laukumos, es kā foto reportieris. laukumu malās.  Man patīk mirkļa uzņēmumi - emocijas, detaļas, sīkumi.... reizēm aizraujos un reportāžā no sacensībām ir matu sprogas, lietus lāses, laukuma smiltis, dubļaini buči.... Man svarīgi ,lai bildes ātri nonāktu pie skatītāja, pie mirkļos redzamajiem cilvēkiem, maz laika veltu foto apstrādei, šobrīd tas nav mans "lauciņš", bet nesaku "nē" varbūt rīt.....   Harijs man palīdz noticēt, ka man sanāk....es apbrīnoju viņa pacietību smalkumos, viņa sniegpārslas, kukaiņus un vēja dvesmu, kura ieraugāma viņa darbos. Harijs ir iedrošinājis mani būt arī kameras otrā pusē, kad kamera ir viņa rokās, man patīk rezultāts. Es izbaudu, apbrīnoju viņa precizitāti, pacietību foto apstrādes laikā. Harijs ir mani pieradinājis, es ar magonēm un sausajiem ziediem reizēm papildinu viņa koku mākslas darbus. Reizēm viņa darbnīcas instrumenti nonāk manās rokās un tad koks saplūst ar ziediem un diegiem.   Aizvien ciešāk saplūstam lietās un darbos, kuri mūs vieno.